VIDEO: Bauskā godina 1941.gadā izsūtītos iedzīvotājus

Pirmdien pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī Bauskā notika piemiņas pasākums «Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām» 1941. gadā izsūtīto atcerei.

Pulksten 11 vakar visā Latvijā, arī Bauskā, tika nolasīti visu izsūtīto vārdi 119 novados. Izsūtīto Bauskas puses ļaužu vārdus lasīja aktieris novadnieks Jēkabs Reinis.

Lasījums aptvēra Bauskas pašreizējā novada robežas un daļu Rundāles, proti: Bausku, Bauskas pagastu, Bārbeles pagastu (tagad Vecsaules pagasts), Bruknas pagastu, Ceraukstes pagastu, Codes pagastu, Īslīces pagastu, Jaunsaules pagastu (pašlaik Vecsaules pagasts), Jumpravas pagastu (tagad Mežotnes pagasts), Mežotnes pagastu, Misas pagastu, Panemunes pagastu (pašlaik Brunavas pagasts), Rundāles pagastu (tagad Īslīces pagasts), kā arī Vecsaules pagastu. Iecavā, Rundālē un Vecumniekos notiks savi lasījumi.
Pēc izsūtīto vārdu nolasīšanas sākās īss piemiņas brīdis, kur sanākušos uzrunāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, mācītājs Aivars Siliņš un citi. Muzikālo priekšnesumu sarūpēja Albīns Baļčūns.

«Bauskas Dzīves» uzrunātie Arvīds Pēkalis un Māra Holste arī tikuši deportēti. «Manu ģimeni gan izsūtīja 1948. gadā, un kopumā Krasnojarskas apgabalā es pavadīju 11 gadus. Domāju, ka tolaik mūs uzskatīja par «budžiem», jo tēvam bija zeme. Tēvs ar pagasta vecāko bija naidā, un ļoti iespējams, ka tādēļ mūs izsūtīja,» atklāja Viesturu pagasta iedzīvotājs A. Pēkalis. Viņš regulāri atceres brīžos ir Bauskā pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī, jo, kā saka Arvīds: «Kā var nenākt? Tie ir mūsu likteņa brāļi un māsas. Mēs godinām tos cilvēkus, kuri bijuši izsūtījumā.» Arvīds uzskata, ka šādam deportēto vārdu un uzvārdu lasījumam, kāds pirmo reizi bija šogad, bija jābūt jau sen. «Iet laiks, un katru gadu izsūtīto kļūst mazāk. 1978. gadā devos ekskursijā uz Krasnojarsku. Biju vien desmit kilometru no vietas, kur biju izsūtīts, bet par to es nedrīkstēju runāt, jo tolaik tas bija aizliegts.»

Māras Holstes ģimene tika izsūtīta, jo viņas vectēvs bija aizsargs. Māra nāk no Svitenes pagasta Rundāles novadā, bet dzimusi izsūtījumā.«Daudzi cilvēki runā, ka paši latvieši savējos represēja. Man bija saruna ar bijušo partijas sekretāri, kas atklāja, ka tolaik atnāca rīkojums, ka vajag izsūtīt 50 ģimenes. Viņiem pašiem uzskaitē bija vien trīs, bet, lai neizsūtītu pašus, vajadzēja deportēt citus. Es atrados Krasnojarskas apgabalā, tundrā, aiz polārā loka. Tur es nezināju, kas ir koki, burkāni, kartupeļi. Izsūtījumā pavadīju 17 gadus,» atklāja M. Holste.


Pievieno komentāru

Vietējās ziņas