Virs Betlēmes iemirdzas zvaigzne

Betlēmes silītes, ko kristieši gatavo pirms Ziemassvētkiem, ir aizkustinošs radošu izpausmju veids. Nav jābūt māksliniekam, lai iztēlotos un atveidotu Kristus piedzimšanas ainu. Vienkārši ir jātic.Vairāk nekā 800 gadu senā tradīcija īpaši dzīvīga ir Eiropas dienvidu zemēs, Vācijā, Meksikas un Dienvidamerikas katoļu vidē, kur dzīvojamās mājās, baznīcās, sabiedriskās vietās un laukumos novieto ne vien silītes, bet arī no dažādiem materiāliem atveidotu Betlēmes pilsētas panorāmu. Ap Svētās ģimenes mājvietu tiek sarindoti dzīvojamo ēku modeļi, kur pilnā sparā rit ikdienas dzīve gluži kā etnogrāfiskā brīvdabas muzejā. Protams, visur ir redzamas krāšņās puansetijas - ziedi, ko pie mums dēvē par Ziemassvētku puķi jeb Betlēmes zvaigzni. Tieši Meksikā, kas ir šī auga dzimtene, vēl 17. gadsimtā franciskāņu mūki puansetijas sāka izmantot kā Kristus piedzimšanas svētku rotājumu.  Svētās nakts notikuma plastiski attēli ir Viduseiropas Ziemassvētku tirdziņu īpašs akcents. Bieži vien tiek izmantotas mehāniski darbināmas figūras, silītes izgaismotas ar krāsainu spuldzīšu virtenēm, radot gluži vai karnevālisku noskaņu. Daudziem tāds kičs nepatīk, tomēr tas ir pamatots viduslaiku tradīcijā, kad pilsētās pie baznīcām un katedrālēm rīkoja uzvedumus un spēles ar reliģisku saturu. Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju tolaik nemācēja lasīt, tādēļ Bībeles svarīgākos tekstus vajadzēja vizualizēt, lai cilvēki labāk izprastu jēgu. Turklāt stāstā bija nepieciešama konkrētība, lai katra figūriņa uzreiz kļūtu atpazīstama. Ne velti arī viduslaiku katedrāļu frontoni ir kā lasāmgrāmata, jo virs ieejas skulptūru grupās tika attēloti izvērsti Svēto Rakstu stāsti. Iecienītākais sižets bija «Pastarā tiesa» - nepārprotams atgādinājums par to, kas cilvēku sagaidīs pēc grēcīgas vai arī saskaņā ar Dieva gribu pavadītas dzīves.Sākotnējo, izglītojošo funkciju jau sen zaudējusi, Betlēmes silīšu veidošanas māksla gandrīz nemainīgā veidā ir saglabājusies līdz mūsdienām un kļuvusi par Ziemassvētku svarīgu sastāvdaļu. Skaistkalnes paulīniešu klostera tēvs Jānis teic, ka Svētās ģimenes atveidojumus baznīcās parasti novieto īsi pirms Ziemassvētkiem, kur tie glabājas līdz Sveču dienai. Taču mājās, jo īpaši ģimenēs, kur ir mazi bērni, nav nekādu ierobežojumu silītes uzstādīt jau krietni agrāk. Torņa ielā Vecrīgā pirms dažiem gadiem rīdziniekus pārsteidza Betlēmes «dzīvā» aina. Gar seno nocietinājumu mūri pastaigājās aitiņas. Tās uzraudzīja īsts gans, bet nelielā grotā atradās Dievmātes un Jēzus bērniņa skulptūras dabiskā lielumā. Visi garāmgājēji apstājās, lai nolūkotos idillē, un apjautājās ganam, vai viņš nav nosalis, visu dienu vējā un sniegā stāvot zem klajas debess. Silītes ar Kristus dzimšanas stāsta personāžiem Ziemassvētkos ir redzamas daudzās Latvijas baznīcās. Neviens nenoniecina arī no salmiem un citiem dabas materiāliem tapušas kompozīcijas. Ziemassvētku stāsta atveidošanas tradīcijās Latvijā ir jūtama ziemeļnieciska atturība, salīdzinot, piemēram, ar spāņu, portugāļu un itāliešu vērienīgumu. Laikmetīgā dizaina tendences tur vienlīdz labi sadzīvo ar naivās mākslas izpausmēm. Itālijas mazpilsētu skatlogos ir gadījies redzēt pat no marcipāna, šokolādes un konditorejas izstrādājumiem darinātas Betlēmes silītes. Neviens to neuzskata par svētuma zaimošanu. Nav jau svarīgi materiāli, no kuriem top figūriņas, bet gan impulss, kas atkal un atkal rosina apcerēt lielo notikumu. Veidojot silīti, mūsdienu cilvēks it kā rotaļājas ar simboliem. Luterāņu bīskaps Pāvils Brūveris intervijā laikrakstam «Kurzemes Vārds» skaidro, ka silīte nozīmē ikkatra cilvēka sirdi, kas ir sagatavota Jēzus piedzimšanai. Tā ir vieta, kur Kristus bērns var iemājot, lai mainītu mūsu dzīvi. Senajā Jūdejā gans bija zems un nicināms amats, bet ziņu par Dieva Dēla piedzimšanu pirmie izdzirdēja ganiņi. Tas liecina, ka labā vēsts ir domāta pilnīgi visiem cilvēkiem neatkarīgi no izcelsmes un sociālā statusa. Katrs no mums ir Dieva bērns un var baudīt Viņa žēlastību. Viens no kristietības spēcīgākajiem un Svētajos Rakstos visbiežāk minētajiem simboliem ir gaisma. Ziemassvētku stāstā tā iegūst dievišķu mirdzumu. INTERESANTI Betlēmes silīšu veidi:  Fantāzija - parasti tās darina no finiera, kompozīcijā novietojot tikai svēto personu figūras un neņemot vērā vēsturiskas nianses.Austrumnieciskais stils - jūtama tieksme pēc iespējas patiesāk atainot Kristus dzimšanas apstākļus. Izplatīts variants ir veidot alu, caur kuru var saskatīt Betlēmes ainu. Tai visapkārt novieto kaktusus un palmas. Figūras darina no koka, vaska vai metāla.Dzimtā vieta - daudzi mākslinieki un amatieri Ziemassvētku stāstu attēlo, it kā tas būtu risinājies viņu dzimtenē. Šādās kompozīcijās dominē lokāli un etnogrāfiski motīvi. Tipisks piemērs ir latviskā stilā izgatavota Betlēmes kūtiņa, kur visi personāži, arī Jaunava Marija, ir latviešu tautas tērpos.Gatavojot silītes, var kombinēt visus trīs veidus, taču jāizvairās no pārspīlējumiem.  VĒSTURES LIECĪBAS  @ Pēc imperatores Helēnas ierosinājuma 330. gadā Kristus piedzimšanas katedrālē Betlēmē tika novietota speciāli izgatavota akmens silīte. Vēlāk šī tradīcija izplatījās Romas baznīcās. @ Svētais Hieronims 397. gadā Betlēmē izgatavoja Ziemassvētku stāsta telpisku atveidojumu, lai palīdzētu ticīgajiem dziļāk izprast Kristus piedzimšanas noslēpumu. @ Kompozīciju, kurā iekļauti visi personāži, kas bija Svētās nakts jeb Kristus piedzimšanas liecinieki, pirmo reizi 1223. gadā izveidoja Svētais Asīzes Francisks. 

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas