Zālītes iedzīvotājus pašvaldība aicina būt aktīvākiem

Pirmdien, 23. septembrī, Zālītes bibliotēkā uz tikšanos ar Iecavas novada domes priekšsēdētāju Aivaru Mačeku, pašvaldības administrācijas izpilddirektoru Mārtiņu Veinbergu, izpilddirektora vietnieku Normundu Vāveru, Reģionālās pašvaldības policijas Iecavas nodaļas priekšnieku Gundaru Dzeni un SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» valdes locekli Juri Junduli bija ieradušies 12 iedzīvotāji.
Vispirms klātesošos uzrunāja G. Dzenis, informējot, ka viens no pašvaldības policijas pienākumiem pie iekāpšanas autobusā, kas vedīs uz Zālīti, nelaist iekšā cilvēkus alkohola reibumā.

«Tas ir pašvaldības autobuss, un tajā brauc arī bērni, viņu drošība mums ir pirmajā vietā. Savukārt tiem, kas nav nomainījuši māju numurzīmes, iesaku to izdarīt. Būtu vēlams pārliecināties, vai ir noslēgti atkritumu apsaimniekošanas līgumi. Un par pļaušanām – tiem, kuriem ir īpašumi, sakopiet tos, atrodiet veidu, kā to izdarīt, nopļaujiet zāli, nededziniet kūlu, jo tās dedzināšanas laikā sadedzis neviens vien cilvēks, tehnika, saimniecības ēkas. Sodi nav diez ko mazi – sākot no 140 eiro,» atgādina G. Dzenis.

«Mēs zinām, kas notiek valstī, pašvaldības tiek iznīcinātas, nauda lielajiem projektiem tiek griezta nost. Izstrādāti daudz dažādu projektu, bet, ko mēs varam plānot nākamajā gadā, ir grūti spriest, jo katru nedēļu atnāk kaut kas jauns – pirms laiciņa samazināja finansējumu visām pašvaldībām, nākamais nāca jautājums par brīvpusdienām, pēc tam teica, ka taisās likvidēt avīzes, tagad stāsta, ka pavisam vēlas atņemt pašvaldībām dabas resursu nodokli,» turpina A. Mačeks.

Novērots, ka jaunieši ne tikai mašīnām, bet arī autobusiem «kabinās» virsū un vizinās, neņemot vērā, ka pārgalvība var kaitēt viņiem pašiem, atzīst kāda Zālītes iedzīvotāja. Policijas priekšnieks paskaidroja, ka skolās sākts lekciju cikls par daudzām tēmām, un tiks palūgts, lai pastāsta skolēniem arī par drošību un pārgalvīgas rīcības sekām.

Visplašākās diskusijas izvērtās par pļaušanas darbiem. «Mans īpašums iet gar ceļu, kas ved uz attīrīšanas iekārtām. Puse ceļa ir aizaugusi ar krūmiem, manā pusē ir daļēji nopļauts, tāpēc mašīnas izvēlas labāk braukt pa manu zemi, rezultātā tas ir izdragāts,» teic Upes ielas 7 iedzīvotāja. Pašvaldības pārstāvji atzīst, ka ceļus vajadzētu salabot un krūmus izcirst, varbūt pat piesaistīt kādu brigādi, bet visu un uzreiz izdarīt gan nav iespējams, jo viena kilometra ceļa sakārtošana (tai skaitā krūmu izciršana, ūdens notece, šķembu uzbēršana) maksā ap 150 tūkstošiem eiro, bet kilometri kopumā ir 210, kas nav maz.

Interese tika izrādīta arī par vēl kāda atkritumu konteinera uzstādīšanu, bet šajā jautājumā radās šaubas – ja tiek uzstādīts konteiners, kurā vajag šķirot, daudzi nemaz neskatās un met iekšā visu, kas pagadās. Kādam būtu jāvaktē, kas tiek sviests iekšā. Vairāki ļaudis ir arī tādi, kas nemet savos konteineros atkritumus, nosviež kaut kur grāvī vai citur, kur pagadās. Runājot par bērniem, uz visu ciemu ir vienas šūpoles un slīdkalniņš, ieminas viens no klātesošajiem un iesaka rotaļu iekārtu klāstu papildināt. Šajā jautājumā priekšsēdētājs ieteica rakstīt pieteikumu projektam «Iedzīvotāji veido savu vidi», būt aktīvākiem pašiem iedzīvotājiem.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas