Zālītes speciālā internātpamatskola svin jubileju

Iecavas novada Zālītes speciālās internātpamatskolas pedagogu misija ir palīdzēt bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem veidot labāku dzīvi. Izglītības iestāde 22. novembrī svinēja darbības 40. gadadienu, uz tikšanos aicinot bijušos skolotājus, darbiniekus un sadarbības partnerus no rajona pašvaldību sociālajiem dienestiem.Skolā bija iekārtotas audzēkņu zīmējumu divas izstādes, fotostendi, kas atspoguļo bērnu ārpusstundu aktivitātes un sadzīvi. Sarunas risinājās sirsnīgā gaisotnē, ik pa brīdim skarot profesionālus jautājumus. Pašlaik skolā strādā 35 pedagogi, kuri ieguvuši speciālu izglītību. Kopš 1968. gada mācību iestādē strādā Ināra Novicka, jau 24 gadus viņa ir direktore. Arī skolotājas Solveigas Zembergas pirmā darbavieta ir šī skola. Pēc ilgāka pārtraukuma Zālītē viņa atgriezās 2000. gadā. Toties skolotāja Ilze Arāja atceras: «Esmu vietējā meitene, sāku mācīties 1. klasē tad, kad šajā ēkā atradās Zālītes septiņgadīgā skola. Vecāki pārcēlās uz Iecavu, tādēļ skolu nācās mainīt. Labi vien bija, jo pēc dažiem gadiem šeit nodibināja speciālo mācību iestādi.» Direktore Ināra Novicka teic, ka pirms 40 gadiem Bauskas rajonā uzcēla Iecavas vidusskolu un likvidēja gan Zālītes septiņgadīgo, gan Bruknas sākumskolu pašreizējā Dāviņu pagastā.  Bērni gribēja mācīties centrā, tādēļ nebija vajadzības uzturēt divas mazas lauku skolas. Bruknas sākumskolā jau tolaik darbojās divas klases bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Tās pārvietoja uz jaunizveidoto Zālītes internātpamatskolu, kur audzēkņi daļējā valsts apgādībā uzturas piecas dienas nedēļā un tikai brīvdienas pavada savās ģimenēs. Uz skolu un atpakaļ viņus nogādā autobuss, kas veic maršrutu no Iecavas līdz Vecumniekiem, pieturot visos apdzīvotos centros. Pašlaik speciālajā izglītības iestādē mācās 90 bērnu no Bauskas, Rīgas un Jelgavas rajona, apgūstot īpašu izglītības programmu. Atbilstīgi spējām, viņi ir sadalīti trijos līmeņos, ko apzīmē ar A, B, un C. «Neatkarīgās Latvijas izglītības sistēma ir daudz humānāka nekā padomju laikā īstenotā. Tolaik uzskatīja, ka C līmeņa bērni nav jāmāca, jo viņi tik un tā nespēs lasīt, rakstīt un rēķināt. Tā bija diskriminējoša attieksme, kuras sekas bija daudzu cilvēku izolācija no sabiedrības, liedzot viņiem kaut nelielu iespēju justies līdzvērtīgiem.  Arī tagad daži jaunieši lasa ar grūtībām un neizprot tekstu, jo cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem piemīt tikai konkrētā domāšana. Viņi nespēj abstrahēties un loģiski spriest, toties var apgūt vienkāršus darbus, ir fiziski izturīgi. Tāpēc svarīgākā ir praktisku iemaņu un sadzīvē nepieciešamu prasmju apgūšana. Lai šo spektru paplašinātu, iesaistāmies dažādos integrācijas projektos un saņemam finansējumu konkrētiem mērķiem, kā, piemēram, mācām iepirkties lielveikalā, izvēlēties ēdienu kafejnīcā, nosūtīt vēstuli pastā vai virtuālajā vidē,» skaidro Solveiga Zemberga.Skolā strādā talantīga un ar profesionālu intuīciju apveltīta vizuālās mākslas pasniedzēja Sigita Lazberga. Kad viņa rāda audzēkņu zīmējumus, šķiet, ka ar tiem varētu lepoties ikviena mākslas skola. Sigita neierobežo bērnus, bet ļauj, lai viņu nekontrolētā apziņas plūsma materializējas uz papīra, audekla, zīda. «Vizuālā māksla ir viens no labākajiem terapijas veidiem. Žēl, ka programmā tai atvēlēta tikai viena stunda nedēļā, taču audzēkņiem ir iespēja zīmēt un gleznot ārpusstundu nodarbībās.» Atšķirībā no vispārizglītojošām skolām, Zālītē ir daudz pedagogu vīriešu. Viņu uzdevums ir iemācīt dažādu amatu prasmes zēniem. Kad Solveiga Zemberga rāda audzēkņu izremontēto guļamistabu, sasniegumi kļūst acīmredzami. Skolotāja piebilst: «Strādāt patstāvīgi un pieņemt lēmumus mūsu skolēni nespēj. Viņiem ir grūti veikt darbiņus, kas prasa precizitāti, arī koncentrēšanās spējas ir ierobežotas. Taču, prasmīgu procesa vadītāju iedvesmoti, skolēni var paveikt daudz. Tas ir nenovērtējams ieguldījums jauniešu nākotnē.»Vairākums audzēkņu pēc skolas beigšanas atgriežas ģimenēs, strādā zemnieku saimniecībās, pakalpojumu nozarē. Dažas meitenes kļuvušas par prasmīgām šuvējām, citi dodas strādāt uz ārzemēm. Progresīvāka mācīšanas metodika un humānāka attieksme mūsdienās daudzus jo daudzus bērnus ir izglābusi no nolemtības dzīvot pastāvīgā apziņas krēslā un vientulībā.Bauskas rajonā bērni ar garīgās attīstības traucējumiem var apmeklēt arī Pamūšas speciālo internātpamatskolu. Atpalicības izraisītāji, kā liecina statistika, var būt ģenētiski faktori, dzemdību traumas, slimības, kā arī medicīniski joprojām neizskaidrojami cēloņi.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas