Zemgalē izstrādā Latvijā pirmo reģionālo Ainavas un zaļās infrastruktūras plānu 1

Īstenojot Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstīto projektu "Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā" Zemgalē sākta Latvijā pirmā reģionālā Ainavas un zaļās infrastruktūras plāna izstrāde, informēja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.
Jaunajā dokumentā, ko izstrādā mērniecības un plānošanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Delta kompānija" atspoguļoti normatīvie akti, vadlīnijas, pamatnostādnes un skaidrojumi saistībā ar ainavu tematisko plānojumu, ainavu reģionāli tipoloģiskais dalījums un raksturojums, zemes lietojuma veids un tā ainavas ekoloģiskais, dabas vērtību un īpaši aizsargājamo teritoriju telpiskais, hidroloģiskais, ūdens resursu kvalitātes un zivju sugu raksturojums.

Tāpat dokumentā sniegts kultūrvēsturiskā mantojuma izvērtējums un telpiskā analīze, kā arī teritorijas sociāli ekonomiskais raksturojums ainavas kontekstā, atspoguļots ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājuma potenciāls, sniegta ZPR un reģiona pašvaldību plānošanas dokumentu analīze saistībā ar ainavas un zaļās infrastruktūras pārvaldību.

Apspriežot topošo dokumentu, eksperti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, reģiona pašvaldību pārstāvji un citi interesenti un speciālisti izcēluši Zemgales auglīgo līdzenumu, Latvijas lielāko upju Daugavas un Lielupes baseina esamību ar dolomīta un citu iežu atsegumiem krastos, mazo upju sazaroto tīklojumu ar palieņu pļavu daudzveidību, pilskalnus, pilis, muižas un to senos parkus. Tāpat speciālisti uzskata, ka Zemgales un Sēlijas ainavai īpašu nozīmi piešķir "Natura 2000" aizsargājamās teritorijas - Bauskas, Daugavas ielejas, Laukezera, Saukas, Svētes palienes, Vilces un Tērvetes dabas parki.

"Šie un vēl citi piemēri veido stingru pamatu gan Zemgales kopējā, gan atsevišķa Bauskas novada pašvaldības un Jelgavas novada Svētes upes sateces baseina Ainavas un zaļās infrastruktūras pilnveides plāna izstrādei, kā arī topošajām rekomendācijām ainavas kopšanā, saglabāšanā un tālākā attīstībā," pauda Kālis.

Projekta ieviešanas turpinājumā notiks Zemgales tematiskā plāna arī otrās un trešās redakcijas apspriešana. Projekta kopējais finansējums ir 583 300 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 495 805 eiro apmērā.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

kā "ieraut nāsīs" uz dabas rēķina

šis projekts ir kārtējais naudas izšķērdēšanas paraugdemonstrējums, jo kuru no projektā iesaistītajām personām pa īstam interesē kas notiek ar upju krastiem, pašām upēm un šo upju ieleju ainavām? Ja atceramies, tika izveidots dabas parks "Bauska", kura teritorijā pat suni bez pavadas savā nodabā izskrieties nedrīkstēja laist, bet kas notika turpmākajos gados? Palieņu pļavas, kas bija galvenās šī parka aizsargājamās teritorijas, metodiski gadu pēc gada pārvērtas par aramzemēm. Kāda var būt šo upju krastu un ainavu aizsardzība, ja aramzeme upei pietuvojusies jau tuvāk par tauvas joslu? Piedevām tiek uzspļauts likumiem, kas aizliedz upju aizsargjoslās lietot pesticīdus un mēslošanas līdzekļus, bet kā rapsi šajās palieņu pļavu aramzemēs var izaudzēt bez ķīmijas? Kā arī, cik tūkstošus tonnu aramzemes no šiem tīrumiem tiek ieskalots upēs pavasara un rudens lietavās? Kuru gan no projektā iesaistītajiem šīs upju problēmas interesē? Pusmiljons eiro, ne jau upju labsajūtai, bet cilvēku vieglai peļņai.

pirms gada, 2019.04.02 21:14

Vietējās ziņas