Zvirgzdes mežā labiekārto unikālu dabas objektu – Balto kāpu

Vecumnieku novadā šomēnes tiks pabeigta dabas objekta «Baltā kāpa» teritorijas labiekārtošana Vecumnieku pagasta Zvirgzdes mežā netālu no Staņķa ezera. To sadarbībā ar pašvaldību veic a/s «Latvijas valsts meži» (LVM).

Apskates vietas labiekārtošanas pirmajā etapā paredzēts uzbūvēt skatu platformu, informācijas stendu un lapeni, «Bauskas Dzīvei» atklāj Monvīds Strautiņš, LVM Vidusdaugavas reģiona Vecumnieku iecirkņa mežkopis. Neesot atmesta arī doma par kāpņu ierīkošanu uz vairāk nekā 30 metru augsto virsotni, taču pagaidām tiks nomarķēta taka, pa kuru ejot gājiens līdz augstienei ir nedaudz garāks, taču lēzenāks. Varbūt nākotnē Baltā kāpa būs viena no iespējamā velomaršruta pieturvietām, taču arī šī ideja vēl apsverama.

Virsotnē var nokļūt pa lēzenāku taku
Latvijā augstākās iekšzemes kāpas, kā tiek uzskatīts, apkārtnes labiekārtošana bija novada pašvaldības iniciatīva, teic M. Strautiņš. «Cilvēki par šo vietu interesējas, vairākus gadus augstienē tiek atzīmēta Baltu vienības diena, reizi pa reizei jaunieši piesakās kāpā pavadīt vasaras saulgriežus un ir sajūsmā par iespēju nopeldēties Staņķa ezerā. Netrūkst interesentu, kuri šo dabas objektu iekļauj kā vienu no pieturas punktiem pārgājiena maršrutā,» nepieciešamību sakārtot infrastruktūru pamato mežkopis. LVM un Vecumnieku novada dome pagaidām mutiski vienojušies, ka meža apsaimniekotāji finansēs labiekārtošanas darbus, savukārt pašvaldība dabas objektu uzraudzīs un gādās par kārtības nodrošināšanu.

Projekta pirmās kārtas īstenošanai LVM budžetā rasti ap 10 000 eiro. Tā kā izmaksas ir ievērojamas, šajā darbu cēlienā kāpņu izbūve netika plānota. Lai kalnā kāpējiem nebūtu jāpiepūlas, cenšoties sasniegt augstieni no stāvās nogāzes austrumu pusē, tiks izvietotas norādes, kam sekojot kāpas galotnē varēs nokļūt pa lēzenāku taku no rietumiem. Būtiski arī, ka tādējādi dabas objektam netiks nodarīts kaitējums, jo rāpšanās augšup pa taisnāko ceļu smilšaino kāpu brucina.

Atpūtniekiem un medņiem būs jāsadzīvo
Nonākot Baltās kāpas virsotnē, «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka skats ir iespaidīgs, turklāt mežs pēc lietus ļauj ieelpot īpašu dvesmu. Teritoriju ap platformu un nogāzi ziemā plānots izkopt, atstājot tikai kadiķus un priedītes. Paredzēts sakārtot arī vietu, kur ir kāpas augstākais punkts; tas meklējams pa kreisi no skatu platformas. Mežkopis ir sarūgtināts, pamanot kārtējā «dabas baudītāja» atstātās zīmes – ar moča riteņiem zemē iegrieztas sliedes un apdegušu koka gabalu paliekas. «Motobraucēji… Tas ir ārprāts. Kā lai cīnās? Tā laikam ir neiespējamā misija,» skumji noteic M. Strautiņš.

Stāvot uz jaunās platformas, viņš jūsmo par ainavu, kas paveras tālu jo tālu, un rāda uz Birzgales pauguru, kas pabāzis galvu virs mežu galiem. «Zemgales līdzenumā nav daudz tādu reljefu, kur skatu uz apvārsni var izbaudīt no augšas,» secina mežkopis.
Unikālā dabas objekta apkārtnes labiekārtošanu speciālists vērtē divējādi. Atpūtas vieta būs ierīkota, ērtības ceļotājiem nodrošinātas, taču cilvēku masu piesaiste nav labvēlīga medņu mikroliegumam. «Šajā apkaimē riesto medņi, un tieši pavasarī – martā, aprīlī, maijā –, kad saro-sās tūristi un dabas draugi, putni ligzdo. Jācer, ka ceļotāji un medņi pratīs sadzīvot,» bažīgi teic M. Strautiņš.

Ceļotāji varēs papildināt zināšanas

«Bauskas Dzīve» objektā paveikto apskatīja 12. oktobrī. SIA «Jumeik» vīri jau bija pabeiguši skatu platformas un informācijas stenda izbūvi, un saulainā pirmdiena bija īsti piemērota lapenes jumta klāšanai. Romans Abraitis un Oļegs Dubrovskis aicināja pievērst uzmanību segumam, kas, tāpat kā visas būves, ir no koka un veido dakstiņu motīvu. Kad jumts būs gatavs, nojumē taps soli un galds; tā būs pieejama arī personām ar kustību traucējumiem.

Sadarbībā ar zinātniekiem un ģeologiem top apraksts par kāpas izcelsmi un veidošanos, būs arī ilustratīvais materiāls. Šo stāstu stendā papildinās informācija par teritorijai raksturīgajiem kokiem – priedi un kadiķi, un apkaimē mītošo īpašo putnu – medni. «Medņi savā mežā jūtas kā saimnieki. Reiz braucu apgaitā un četras medņu vistas tā pērās smiltīs, ka negribēja mukt no ceļa nost, lai gan atrados tikai desmit metru attālumā,» piedzīvoto atminas M. Strautiņš.

Kopš 2013. gada Baltu vienības dienā, 22. septembrī, Vecumnieku novadā visaugstākajā vietā – Zvirgzdes meža kāpā – pulcējas entuziasti, lai aizdegtu ugunskuru un pieminētu leģendām apvīto Saules kauju, kas norisinājās 1236. gadā. Mežkopis M. Strautiņš cer, ka tradīcija saglabāsies un ļaudis arī turpmāk godās zīmīgo vēsturisko notikumu, kā arī novērtēs paveikto teritorijas labiekārtošanā un pratīs saudzēt gan būves, gan dabas bagātības.

KOMENTĀRS

Māris Krievāns, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas bakalaura studiju programmas direktors, asociētais profesors lietišķajā ģeoloģijā, Hidroģeoloģijas un inženierģeoloģijas laboratorijas vadītājs:

– Zvirgzdes kāpu masīvs ietilpst Taurkalnes līdzenuma parabolisko kāpu izplatības areālā starp Zemgales sprostezera un Baltijas ledus-ezera maksimālās izplatības krasta līnijām. Kāpu masīva relatīvais augstums rietumu daļā sasniedz 4 – 8 metrus, pakāpeniski pieaugot austrumu virzienā līdz 32,5 metriem virs jūras līmeņa. Zvirgzdes kāpa ir uzskatāma par vienu no augstākajiem eolajiem jeb vēja sanesu smilts veidojumiem Latvijā. Spriežot pēc morfoloģijas, šī kāpu masīva rašanās laikā dominējošais vēja paleovirziens ir bijis no Rietumiem-Ziemeļrietumiem uz Austrumiem-Dienvidaustrumiem. Kāpas iespējamais veidošanās laiks ir 11 700 līdz 14 000 gadu pirms mūsu ēras.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas